Aizcietējumi

Aizcietējumi

Aizcietējumi ir ļoti bieža problēma bērnu vecumā un iemesls, kāpēc vecāki vēršas pie palīdzības pie pediatra. Bet parasti tas nav pamats lielam uztraukuma, jo visbiežāk to var atrisināt ar ēšanas un paradumu maiņu.

Kas ir aizcietējumi?
Par aizcietējumiem bērnu vecumā runā, jā bērnam ir:
• Mazāk kā 2 vēdera izejas nedēļā;
• Sausa, cieta vai apgrūtināta vēdera izeja;
• Sajūta, ka ir nepilnīga vēdera izeja.

Simptomi.
Parasti aizcietējumi simptomi bērniem ir:
• Iet uz podiņa retāk;
• Ir grūtības vai sāpes pie vēdera izejas;
• Liela piepūle, spiešana pie vēdera izejas;
• Var būt “smērēšanās” biksītēs pie ilgstoši aizturētas vēdera izejas;
• Var novērot nelielas asins pilītes pēc vēdera izejas, piemēram, uz tualetes papīra.

Iemesli aizcietējumiem.
Visbiežāk aizcietējumus izraisa diētas kļūdas – uzturā netiek uzņemts pietiekams daudzums ūdens, šķiedrvielas, kas nodrošina normālu zarnu darbību un fēču formēšanos. Bērniem, kas uzturā lieto daudz balto miltu produktus (piemēram, makaronus, baltmaizi), sieru, kartupeļus, biežāk veidojas aizcietējumi.
Nereti aizcietējumi var veidoties mazuļiem, kas pāriet no krūts piena uz mākslīgo maisījumu vai vēlākā vecumā, pārejot no krūts piena vai maisījuma uz piebarojumu.
Vēl bieži aizcietējumi var būt bērniem, kas uzsāk “podiņmācību”, īpaši, ja tie vēl tai nav gatavi.
Retāk aizcietējumus var izraisīt kādu medikamentu lietošana, piemēram, dzelzs preparāti, kas tiek lietoti anēmijas ārstēšanai.
Bērni bieži mēdz ignorēt vai noliegt faktu, ka viņiem vajag uz tualeti. Viņi var negribēt iet uz tualeti ārpus mājām, vai nevēlas pārtraukt spēli vai rotaļu ar ko tajā brīdī aizrāvušies. Tāpat viņi var negribēt traucēt pieaugušos, lūdzot palīdzību tualetes apmeklējumā. Šādā veidā ignorējot vajadzību un aizturot vēdera izeju, vēlāk var rasties aizcietējumi.
Arī stress bērniem var izraisīt aizcietējumu, piemēram, ja bērni par kaut ko ir satraukti. Bieži tas novērojams uzsākot bērnudārza vai skolas gaitas.
Retos gadījumos aizcietējumi var būt simptomi kādai nopietnai saslimšanai, tāpēc ja tie nepāriet un ir ilgstoši, noteikti jākonsultējas ar pediatru.

Profilakse un ārstēšana.
• Šķidrums – nepieciešamais šķidruma apjoms diennaktī ir atkarīgs no bērna vecuma un svara, taču svarīgākais ir iemācīt bērnam dzert ūdeni un neaizmirst to piedāvāt.
• Vairāk augļi un dārzeņi uzturā. Augļos un dārzeņos ir šķiedrvielas, kas palīdz novērst aizcietējumu veidošanos.
• Fiziskās aktivitātes – tās veicina arī normālu zarnu darbību. Tāpēc katru dienu jānodrošina, lai bērns izkustētos, kaut vai pastaigās, spēlējoties rotaļu laukumiņā vai braucot ar riteni.
• Ieviest regulāras ēdienreizes. Ēšana ir dabīgs zarnu aktivitātes stimulants.
• Sekot līdzi, lai bērns regulāri iet uz podiņa. Ja bērns aiztur vai noliedz vajadzību iet uz podiņa, būtu vēlams regulāri viņu likt uz podiņa vismaz uz 10 minūtēm vienā un tajā pašā dienas laikā, ieteicams pēc ēšanas.
Šie paradumi varētu novērst aizcietējumu veidošanos. Tomēr, ja tas nelīdz, pirms kādu medikamentu lietošanas, jākonsultējas ar savu pediatru.