Par mītiem medicīna..govs kakas kā klepus ārstēšanas līdzeklis?
Govs izkārnījumi pēc savas būtības ir pārstrādātas, organismam nevajadzīgas vielas, kas tiek
izvadītas no organisma, kas satur savu mikrofloru – baktērijas, iespējams arī parazītus, vecas
šūnas un pārtikas atliekas. Tad kāpēc mums atkārtoti ievadīt organismā to, ko kāds cits
organisms jau no sevis ir izvadījis kā nevajadzīgu. Pie tam, ja mēs pārsvarā mēģinām
izvairīties no baktērijām, lai nesaslimtu ar to izrasītām slimībām, piemēram, mazgājot rokas,
pārtiku, ko ēdam, tad šajā gadījumā mēs tieši ievadam organismā svešas baktērijas samērā
lielā koncentrācijā. Var protams, runāt, ka tā ir normāla mikroflora, bet jāatceras, ka tā ir
dzīvnieka, ne cilvēka un katrā organisma vietā – āda, mute, kuņģa zarnu trakts ir pilnīgi
atšķirīga mikrobu vide un tas, kas ir normāls un pat vajadzīgs vienā vietā, var radīt slimību
nonākot citā.
Tātad ir grūti iedomāties, kas tāds varētu būt govs kakā, kas varētu ārstēt elpceļu un plaušu
slimības. Arī domājot par mehānismu, kā tas varētu palīdzēt, ir grūti iztēloties. Jo kaut ko
iedzerot, tam būtu jāuzsūcas un tad caur asinsriti aktīvajām, labajām vielām jānonāk vietā,
kur tām jādarbojas. Bet šajā gadījumā nav īsti skaidrs, kas tās varētu būt par vielām.
Runājot par to, ka agrāk vecvecāki ar tām ārstējušies un nodzīvojuši līdz sirmam vecumam,
jāsaprot, kas tas bija par laiku, kādas tad bija zināšanas, iespējas un pieejamie līdzekļi. Tajā
laikā nebija pieejami pat puse no medikamentiem, kas zināmi tagad un nebija skaidrs
daudzu slimību cēlonis. Tad nu katrs darīja ko varēja. Un neviens jau nav veicis pētījumus kas
tie bija par gadījumiem. Jā, arī mūsdienās ir skaidri zināms, ka ne jau vienmēr klepus ir
jāārstē ar antibiotikām. Visbiežāk tas ir vīrusu izraisīts un pāriet pats bez specifiskas
ārstēšanas. Līdz ar to, iespējams, vecvecāki būtu izveseļojušies arī nedzerot pienu ar govs
kakām. Un kā ir ar gadījumiem, kad dzēra, bet tomēr neizveseļojās? Par tiem nerunā… Tā kā
jāsaka, ka jāpriecājas, ka viņiem bija tik laba veselība un imūnsistēma, ka tika ar visu galā. Jo
skaidri zināms, ka katram organismam ir savas aizsargspējas, lai cīnītos ar baktērijām un
vīrusiem, kas izraisa saslimšanas.
Ko vēl gribētos minēt ir tas, cik daudzi no vecākiem, kas aktīvi rekomendē šādā veidā ārstēt
bērnus, paši pielieto šo brīnumlīdzekli. Vai pie katra klepus ārstēšanā ķeras pie piena ar govs
kakām? Ja jā, tā, protams, ir viņu pašu izvēle. Bet nedrīkst izmantot bērna nespēju paust
savu viedokli un tādēļ likt dzert viņam govs izkārnījumus, kas var nopietni apdraudēt bērna
veselību. Šāda rīcība ir pielīdzināma kaitējumam bērnam. Un tas nav salīdzināms ar dabas
līdzekļu izmantošanu, fitoterapiju, jo tur tomēr kaut nelielā koncentrācija var atrast aktīvas
vielas, kas varētu līdzēt. Un izdzerot tējas krūzi varam runāt kaut vai par šķidruma
uzņemšanu, kas noteikti līdzēs cīņā ar slimību. Taču govs izkārnījumu dzeršana pārkāpj
galveno no nosacījumiem ārstēšanā – nekaitēt.