Kad mazais iet uz lielā podiņa
Higiēnas mācība tualetē
Kad autiņbiksītes ir pagātne, sākas nākamais posms – iešana uz „lielā poda”. Kādi noteikumi par
tualetes apmeklēšanu bērnam ir jāierāda, stāsta pediatre Katrīna Selecka.
Podiņmācība katram bērnam noris citādi, tāpēc arī nav konkrēta vecuma, kad bērnam jāmāca noslaucīties
pašam. Kāds sāk iet uz podiņa ātrāk, kāds vēlāk – podiņmācība notiek ļoti atšķirīgos laikos. Tātad arī
savas personīgās higiēnas apgūšana sākas, kad bērns ir pilnībā iemācījies iet uz podiņa un dara to regulāri.
Ja bērns vēl nenokārtojas podiņā, tad par higiēnas ievērošanu – dupša slaucīšanu – vecāki var stāstīt un
mācīt uzreiz, sākot apmācību. Kā uzsver pediatre Katrīna Selecka, ir svarīgi iemācīt, ka dibentiņš jāslauka
no priekšpuses uz mugurpusi, īpaši būtiski tas ir meitenēm. Vēl viens svarīgs aspekts, uzsākot
podiņmācību, ir iemācīt bērnam, ka pēc tualetes apmeklējuma ir jānoslauka ne tikai dupsis, bet arī
jānomazgā rokas.
Svarīgi! Kas jāzina katram bērnam
– pēc nokārtošanās jānoslaukās virzienā no priekšpuses uz mugurpusi;
– pēc tualetes apmeklējuma rokas jānomazgā ar ziepēm;
– aiz sevis tualetē ir jāatstāj tīrība un kārtība.
Kad bērnu var palaist vienu uz publisko tualeti?
Bērnam noteikti nevajag uzspiest doties kaut kur vienam, ja viņš vēl nejūtas par sevi pārliecināts vai izjūt
nedrošību publiskā telpā šķirties no vecākiem. Tomēr dažkārt gadās, ka bērns jau sen ir gatavs apmeklēt
tualeti individuāli, bet vecāki tomēr nav gluži pārliecināti par sava lolojuma spēju tikt galā ar situāciju
vienam. Pediatre uzsver, ka brīdī, kad bērns apguvis noslaucīšanos un pats jūtas komfortabli, viņš ir
gatavs apmeklēt labierīcības vienatnē.
Mamma ar dēlu – sieviešu vai vīriešu tualetē?
Mazliet citādāk ir tad, ja mammai uz tualeti jāpavada dēls. Te nu rodas jautājums – mammai iet līdzi
vīriešu tualetē, vai arī tētim sava meita jāpavada uz sieviešu tualeti? Runājot par atšķirīgu dzimumu
tualetēm, pediatre teic: kamēr bērniņš ir mazs, tas parasti problēmas nesagādā. Ja pats bērns kādā brīdī
sāk justies nekomfortabli, apmeklējot pretējā dzimuma tualeti, tad gan noteikti ir laiks sākt iet uz savam
dzimumam paredzētajām labierīcībām. Parasti šādas situācijas notiek jau apzinātā vecumā, kurā bērns var
apmeklēt labierīcības arī viens pats.
Kā mācīt bērnam pašam apkalpoties sabiedriskajā tualetē?
Nav lielas atšķirības, vai bērns apmeklē savu tualeti mājās, vai arī dodas uz publiskām labierīcībām.
Jāsaprot, ka visās tualetēs noteikumi ir vieni un tie paši – aiz sevis ir jāatstāj tīrība un kārtība. Aiz sevis ir
jānolaiž ūdens, papīrs jāmet tikai tam paredzētā urnā, kā arī galvenais nosacījums pēc publiskas tualetes
apmeklējuma – jānomazgā rokas. Bērnam ir jāpaskaidro, ka roku mazgāšana nav tikai mammas vai tēta
iegriba, bet gan veids, kā pasargāt sevi no saslimšanām. Mēs nekad nezinām, kas pirms mums ir
pieskāries rokturim, poda vākam vai ūdens nolaišanas mehānismam, tāpēc drošākais veids, kā sevi
pasargāt no nevēlamas saslimšanas, ir nomazgāt rokas.
Vērts atcerēties!
Dažkārt mēdz gadīties, ka rinda uz izlietni ir tik gara, ka mazajam cilvēkam zūd pacietība gaidīt savu
kārtu līdz roku mazgāšanai, tāpēc vecākiem somā vienmēr vajadzētu turēt iepakojumu ar roku
dezinfekcijas līdzekli vai dezinfekcijas salvetēm. Jāatceras, ka bieži vien labierīcībās ir beidzies tualetes
papīrs, tāpēc nenāktu par ļaunu, ja bērnam iedotu līdzi nelielu iepakojumu ar papīra salvetēm vai kabatas
lakatiņiem. Tie lieti noder arī tad, ja pēc roku mazgāšanas nav pieejami vienreizlietojamie roku dvieļi.
Šobrīd daudzās publiskās tualetēs vairāk tiek domāts par mazākajiem apmeklētājiem. Tiek uzstādīti bērnu
podi, kas atrodas speciālās bērnu kabīnēs. Tās parasti ir marķētas ar īpašiem – bērniem viegli
saprotamiem simboliem – lai mazie tās varētu pamanīt, atpazīt. Ir vietas, kurās tiek novietotas arī bērniem
paredzētas izlietnes un roku žāvētāji – lai tie būtu aizsniedzamā augstumā.